atnākt
atnākt -nāku, -nāc, -nāk, pag. -nācu intransitīvs, darbības vārds
1.Nākot atkļūt, ierasties (kur, līdz kurienei, pie kā u. tml.).
PiemēriAtnākt mājās.
1.1.pārnestā nozīmē Izplatoties atplūst šurp.
PiemēriNo jūras atnāk bangu šalkoņa.
2.Ierasties (piem., jaunā dzīves vietā).
PiemēriAtnākt dzīvot uz laukiem.
2.1.Ierasties, lai strādātu (par ko).
PiemēriAtnākt par galveno inženieri.
3.formā: trešā persona Tikt atsūtītam, atgādātam.
PiemēriSūtījums atnāks ātri.
4.formā: trešā persona Iestāties (piem., par laika posmu); iesākties (piem., par izjūtām).
PiemēriRīts atnāk ar spožu sauli.
5.formā: trešā persona; kopā ar: "vaļā" Attaisīties; atirt, atraisīties.
PiemēriLogs atnācis vaļā.
Stabili vārdu savienojumiDeguns atnācis vaļā.
Stabili vārdu savienojumiCik gudri atnācām, tik gudri aizgājām.