atjautīgs
atjautīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
atjautīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
atjautīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas ātri visu aptver un spēj attiecīgi rīkoties; tāds, kam ir bagātīga, mērķtiecīga izdoma.
PiemēriAtjautīgs skolnieks, māceklis.
- Atjautīgs skolnieks, māceklis.
- Atjautīgs pasākuma vadītājs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriAtjautīga atbilde.
- Atjautīga atbilde.
- Luga ar atjautīgiem dialogiem.
- Atjautīgi glābt situāciju.
1.2.Tāds, kas radīts, veidots ar bagātīgu izdomu.
PiemēriAtjautīgs risinājums.
- Atjautīgs risinājums.
- Atjautīgi darināta ierīce.