atirt1
atirt 3. pers. -irst, pag. -ira darbības vārds; intransitīvs
Atārdīties (piem., par ko sašūtu).
PiemēriAdītā džempera mala sāk atirt.
- Adītā džempera mala sāk atirt.
- Atirusi vīle.
- Atirusi kabata.
- pārnestā nozīmē Matu mezgls atiris.