atblāzmot
atblāzmot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
atblāzmoties atgriezenisks, darbības vārds
atblāzmojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Sākt blāzmot.
PiemēriPamalē atblāzmo rītausma.
2.Atstaroties, atspoguļoties (kur).
PiemēriUz sienas atblāzmo auto starmeši.