apsūdzēt
apsūdzēt -sūdzu, -sūdzi, -sūdz, pag. -sūdzēju transitīvs, darbības vārds
1.Vainot (kādu) nozieguma izdarīšanā.
PiemēriApsūdzēt par zādzībām.
2.Vainot, nosodīt (ko).
PiemēriApsūdzēt totalitāro režīmu.
2.1.Būt par pierādījumu kāda vainai.
PiemēriFakti apsūdz.