Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aprīt
aprīt -riju, -rij, -rij, pag. -riju transitīvs, darbības vārds
1.Rijot apēst; norīt (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriSuns aprija gaļas gabalu.
1.1.sarunvaloda Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
PiemēriAprīt visus pīrāgus.
1.2.pārnestā nozīmē Ātri izlasīt; ar lielu interesi uztvert.
PiemēriAprīt vienu grāmatu pēc otras.
2.formā: trešā persona Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
PiemēriUguns liesmas aprija namu pēc nama.
2.1.pārnestā nozīmē Būt par cēloni, ka (kas) tiek patērēts; patērēt (daudz vai visu).
PiemēriIenākumu lielāko daļu aprij nodokļi.
2.2.pārnestā nozīmē Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, nedzirdamu.
PiemēriTumsa un migla aprija gājēju siluetus.
Stabili vārdu savienojumiAprīt bez sāls. Aprīt vai ar acīm.