Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aplēkt
aplēkt -lecu [-lȩcu], -lec, -lec [-lȩc], pag. -lēcu intransitīvs, darbības vārds
1.Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriZaķis aplēca ap ābeli.
1.1.formā: trešā persona Sapārot.
PiemēriBullis aplēca govi.