Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aplaupīt
aplaupīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Ar varu atņemt vai ielaužoties (kur), piesavināties (kāda) mantu, īpašumu.
PiemēriAplaupīt ceļotājus.
1.1.Nekaunīgi (kādu) izmantojot, gūt sev materiālu labumu.
PiemēriAplaupīt patērētājus, nodokļu maksātājus.