aplāpīt
aplāpīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
aplāpīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Lāpot uzturēt kārtībā (kāda drēbes).
PiemēriVecais vīrs bija apmazgāts un aplāpīts.
1.1.Salāpīt (daudz vai visu).
PiemēriVisas vilnas zeķes vajadzēja aplāpīt.