Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
apcirst
apcirst -cērtu [-cȩ̄̀rtu], -cērt, -cērt [-cȩ̄̀rt], pag. -cirtu darbības vārds; transitīvs
1.Cērtot apstrādāt, apdarināt (visapkārt, no visām pusēm).
PiemēriApcirst baļķi, stumbru.
  • Apcirst baļķi, stumbru.
  • Akmeni pirms tēla veidošanas vispirms apcirta.
1.1.Nocirst (visapkārt, no visām pusēm).
PiemēriApcirst eglei zarus.
  • Apcirst eglei zarus.
  • Mežvīteņu stīgas vajadzēja apcirst.
  • Koks ar apcirstām atvasēm.
1.2.Nocirst, izcirst (daudz vai visu).
PiemēriVisi meži apcirsti.
  • Visi meži apcirsti.
2.sarunvaloda Strauji aplikt (rokas).
PiemēriApcirst rokas ap kaklu.
  • Apcirst rokas ap kaklu.
2.1.Strauji apgriezt.
PiemēriVadītājs apcirta automašīnu pretējā virzienā.
  • Vadītājs apcirta automašīnu pretējā virzienā.