apcietināt
apcietināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
PiemēriApcietināt zagli, laupītājus.
- Apcietināt zagli, laupītājus.
- Aizdomās turētos apcietināja.
- Noziedzniekus apcietināja un tiesāja.
Stabili vārdu savienojumiApcietināt sirdi.
- Apcietināt sirdi idioma — kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attieksmē pret citiem).