Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
apšūt
-šuju, -šuj, -šuj, pag. -šuvu darbības vārds; transitīvs
lietvārds; vīriešu dzimte
1.Šujot apdarināt, apstrādāt.
PiemēriApšūt malu ar kaprona lentu.
2.Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
PiemēriApšūt sevi un ģimeni.
3.Noklāt (ar dēļiem, ķieģeļiem u. tml.) un nostiprināt.
PiemēriApšūt griestus ar koka dēļiem.