apšūt
apšūt -šuju, -šuj, -šuj, pag. -šuvu darbības vārds; transitīvs
apšuvums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Šujot apdarināt, apstrādāt.
PiemēriApšūt malu ar kaprona lentu.
- Apšūt malu ar kaprona lentu.
- Kleitas apakšmala apšūta ar lapsādu.
- Kakla izgriezums apšūts ar pogcaurumu dūrienu.
2.Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
PiemēriApšūt sevi un ģimeni.
- Apšūt sevi un ģimeni.
3.Noklāt (ar dēļiem, ķieģeļiem u. tml.) un nostiprināt.
PiemēriApšūt griestus ar koka dēļiem.
- Apšūt griestus ar koka dēļiem.
- Ar ķieģeļiem apšūta māja.