Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
apšūt
apšūt -šuju, -šuj, -šuj, pag. -šuvu darbības vārds; transitīvs
apšuvums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Šujot apdarināt, apstrādāt.
PiemēriApšūt malu ar kaprona lentu.
  • Apšūt malu ar kaprona lentu.
  • Kleitas apakšmala apšūta ar lapsādu.
  • Kakla izgriezums apšūts ar pogcaurumu dūrienu.
2.Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
PiemēriApšūt sevi un ģimeni.
  • Apšūt sevi un ģimeni.
3.Noklāt (ar dēļiem, ķieģeļiem u. tml.) un nostiprināt.
PiemēriApšūt griestus ar koka dēļiem.
  • Apšūt griestus ar koka dēļiem.
  • Ar ķieģeļiem apšūta māja.