Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
apšļūkt
apšļūkt -šļūcu, -šļūc, -šļūc, pag. -šļūcu darbības vārds; intransitīvs
Šļūcot vai šļūcošā gaitā apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApšļūkt ap māju.