ap
ap prievārds; kopā ar: akuzatīvs
1.Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās vai tiek novietots apkārt.
PiemēriAp dārzu ir augsts žogs.
- Ap dārzu ir augsts žogs.
- Mājas atrodas tepat ap stūri.
- Ap ezeru saaugušas niedres.
- Ap kārbu apsieta koša lente.
- Saimnieks ap māju apstādīja ozolus.
- Putns lidinājās ap savu ligzdu.
- Zēni skraidīja ap dīķi.
- Sēsties ap galdu.
- Aplikt šalli ap kaklu.
- Ap izrotāto eglīti saskrēja bērni.
- Ap svārku apakšdaļu tika izšūtas pērlītes.
2.Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku pie kāda objekta.
PiemēriVisu rītu rosīties ap ogulājiem.
- Visu rītu rosīties ap ogulājiem.
- Knibināties ap adījumu.
- Taustīties ap durvīm.
- Knakstīties ap ēdienu.
- Rakņāties ap gurķu dobēm.
3.Norāda uz (vietas, laika, daudzuma) aptuvenību.
PiemēriAp ceļa vidu gājēji atpūtās.
- Ap ceļa vidu gājēji atpūtās.
- Ap to vietu, kur agrāk auga krūmājs, kuploja labības lauks.
- Bērna dotības atklājās ap trim gadiem.
- Vējš sacēlās ap pievakari.
- Ap saullēktu pamodās putni.
- Mājas atradās ap puskilometru no stacijas.
- Ābolu grozs svēra ap pieciem kilogramiem.