aizrauties
aizrauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ar strauju, spēju kustību aizvirzīties.
PiemēriAutomašīna strauji aizrāvās uz priekšu.
- Automašīna strauji aizrāvās uz priekšu.
1.1.Strauji aizslēpties (aiz kā).
PiemēriZēni aizraujas aiz mājas stūra.
- Zēni aizraujas aiz mājas stūra.
2.Uz īsu brīdi apstāties, pārtrūkt (par elpu, balsi).
Stabili vārdu savienojumiElpa aizraujas.
- Elpa aizraujas idioma — saka, ja kas pārsteidz, aizrauj.
3.Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam).
PiemēriAizrauties ar sportu.
- Aizrauties ar sportu.
4.Pārdzīvot spēcīgas, bet īslaicīgas jūtas (pret pretēja dzimuma cilvēku).
PiemēriViņš bija aizrāvies ne pa jokam.
- Viņš bija aizrāvies ne pa jokam.