aizraut
aizraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu darbības vārds; transitīvs
1.Strauji, raujot sev līdzi, aizvirzīt.
PiemēriPalu ūdeņi aizrauj kokus ar visām saknēm.
1.1.sarunvaloda Strauji pārvietot; ātri aizvest.
PiemēriAizraut meiteni ar mašīnu līdz mājām.
2.Strauji raujot, aizvērt, aiztaisīt.
PiemēriAizraut durvis.
3.Pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi).
PiemēriBiezie dūmi aizrāva elpu.
4.Sajūsmināt, valdzināt.
PiemēriAktieris ar savu spēli aizrauj skatītājus.
4.1.Saistīt, interesēt.
PiemēriHokejs viņu aizrāva jau no bērnu dienām.