aizraut
aizraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu darbības vārds; transitīvs
1.Strauji, raujot sev līdzi, aizvirzīt.
PiemēriPalu ūdeņi aizrauj kokus ar visām saknēm.
- Palu ūdeņi aizrauj kokus ar visām saknēm.
- pārnestā nozīmē Kara laikā tēvs tika aizrauts uz rietumiem.
1.1.sarunvaloda Strauji pārvietot; ātri aizvest.
PiemēriAizraut meiteni ar mašīnu līdz mājām.
- Aizraut meiteni ar mašīnu līdz mājām.
- Lokomotīve ātri aizrauj preču vagonus garām stacijai.
2.Strauji raujot, aizvērt, aiztaisīt.
PiemēriAizraut durvis.
- Aizraut durvis.
- Aizraut somas rāvējslēdzēju.
- Aizraut aizkarus logam priekšā.
3.Pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi).
PiemēriBiezie dūmi aizrāva elpu.
- Biezie dūmi aizrāva elpu.
4.Sajūsmināt, valdzināt.
PiemēriAktieris ar savu spēli aizrauj skatītājus.
- Aktieris ar savu spēli aizrauj skatītājus.
4.1.Saistīt, interesēt.
PiemēriHokejs viņu aizrāva jau no bērnu dienām.
- Hokejs viņu aizrāva jau no bērnu dienām.