Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aizlāpīt
aizlāpīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Lāpot aizdarīt (caurumu); lāpot salabot (ko).
PiemēriAizlāpīt zeķē caurumu.
1.1.Aizdarot (piem., caurumu), izlabot.
PiemēriAizlāpīt caurumu sienā.