aizdabūt
aizdabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju transitīvs, darbības vārds
1.Ar pūlēm, grūtībām nogādāt (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriAizdabūt sienu līdz kūtij.
1.1.Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) aiziet (kur), dara (ko).
PiemēriAizdabūt bērnus gulēt.