aina
aina lietvārds; sieviešu dzimte
1.Redzeslokā ietverama (arī iztēlē veidota) apkārtnes daļa; ainava, skats.
PiemēriDabas aina.
- Dabas aina.
- No kalna pavērās brīnišķa aina.
- Atmiņu, sapņu, fantāziju ainas.
1.1.Vizuāli uztverams notikums, reālās īstenības parādība; skats.
PiemēriPriecīga, skumja aina.
- Priecīga, skumja aina.
- Novērot uz ielas interesantu ainu.
1.2.Vispārējs priekšstats, ko dod, piem., kādu faktu kopums.
PiemēriAina, ko rāda aptaujas.
- Aina, ko rāda aptaujas.
Stabili vārdu savienojumiAsins aina. Klīniskā aina.
- Asins aina — asinsaina.
- Klīniskā aina — simptomu kopums, slimības gaita, stāvoklis.
2.Dramatiska sacerējuma (lugas) cēliena daļa.
PiemēriLugā ir divi cēlieni, sešas ainas.
- Lugā ir divi cēlieni, sešas ainas.
Cilme:19. gs. otrās puses jaunvārds, ko ieviesa F. Mālbergs.