žuburoties
žuburoties 3. pers. -ojas, pag. -ojās darbības vārds; atgriezenisks
1.Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1).
PiemēriĀbeles sāk žuburoties un kuplot.
- Ābeles sāk žuburoties un kuplot.
- Pētersīļiem žuburojas sakne.
2.Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī kam veidojas žuburi.
PiemēriPamazām briežu ragi kļūst aizvien garāki, cietāki, sāk žuburoties.
- Pamazām briežu ragi kļūst aizvien garāki, cietāki, sāk žuburoties.