ķēzīt sarunvaloda
ķēzīt ķēzīju, ķēzī, ķēzī, arī ķēzu, ķēzi, ķēza, pag. ķēzīju transitīvs, darbības vārds
1.Notraipīt.
PiemēriĶēzīt sienas.
1.1.intransitīvs Izkārnīties (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriKaijas ķēza uz jumta.
2.Nemākulīgi, nelietderīgi izmantot, tērēt.
PiemēriĶēzīt labu drēbi.
3.Rupji lamāt, ķengāt.
PiemēriĶēzīt jauno dzejnieku.