ķēzīt sarunvaloda
ķēzīt ķēzīju, ķēzī, ķēzī, arī ķēzu, ķēzi, ķēza, pag. ķēzīju darbības vārds; transitīvs
1.Notraipīt.
PiemēriĶēzīt sienas.
1.1.intransitīvs Izkārnīties (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriKaijas ķēza uz jumta.
2.Nemākulīgi, nelietderīgi izmantot, tērēt.
PiemēriĶēzīt labu drēbi.
3.Rupji lamāt, ķengāt.
PiemēriĶēzīt jauno dzejnieku.