Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ērts
ērts [ȩ̄̀rts] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
ērta [ȩ̄̀rta] īpašības vārds; sieviešu dzimte
ērti [ȩ̄̀rti] apstākļa vārds
ērtums [ȩ̄̀rtùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir labi, piemēroti izveidots; tāds, ko viegli un patīkami lietot.
PiemēriĒrts dzīvoklis.
1.1.Tāds, ko var paveikt viegli, bez liekas piepūles (par darbību); tāds, kad var justies labi, patīkami (par stāvokli).
PiemēriĒrta gulēšana.
1.2.formā: apstākļa vārds; kopā ar: "būt" Labi; pieklājīgi.
PiemēriNebūtu ērti traucēt viņu darbā.