čalot
čalot -oju, -o, -o. pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
čaloņa lietvārds; sieviešu dzimte
čalojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Paskaļi sarunāties, jautri tērzēt daudziem reizē.
PiemēriČalot visu vakaru.
- Čalot visu vakaru.
- Skolēni starpbrīdī čalo.
2.formā: trešā persona Dziedāt, čivināt daudziem reizē (par putniem).
PiemēriKokos čaloja strazdi.
- Kokos čaloja strazdi.
2.1.Plūstot radīt nevienmērīgu, skanīgu troksni (par ūdeni, ūdensteci).
PiemēriPavasarī čalo tērces un urgas.
- Pavasarī čalo tērces un urgas.
- Čalodama plūst mazā upīte.