Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
čabināt
čabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) čab.
PiemēriČabināt avīzi.
1.1.intransitīvs; formā: trešā persona Radīt paklusu, čaukstošu troksni.
PiemēriĀrā čabina lietus.