čabēt
čabēt 3. pers. čab, pag. čabēja darbības vārds; intransitīvs
čaboņa lietvārds; sieviešu dzimte
Radīt paklusu, čaukstošu troksni, kāds rodas, piem., skarot sausas lapas.
PiemēriZem kājām čab sausās sūnas.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi