Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
ūsainis
ūsainis -ņa, dsk. ģen. ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ūsains cilvēks.
PiemēriŪsainis elegantā uzvalkā.
2.Dzīvnieks, kam ir ūsas2.
PiemēriDaugavā izvilkts milzu ūsainis – sams.
3.Koksngraužu dzimtas vabole ar melnu (1,5–3 cm garu) ķermeni un gariem taustekļiem, kuras kāpuri attīstās skujkoku stumbros.
PiemēriSkujkoku usainis.
Stabili vārdu savienojumiŪsaiņu dzimta. Ūsaiņu ģints.