ūdenskrātuve
ūdenskrātuve dsk. ģen. -vju sieviešu dzimte, lietvārds
1.Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
PiemēriHidroelektrostacijas ūdenskrātuve.
1.1.Mākslīgs vai dabisks ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums; ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
PiemēriParka ūdenskrātuve.