šķēps
šķēps [šķȩ̀ps] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Duramais vai metamais ierocis, ko veido samērā garš kāts ar uzasinātu galu vai asu uzgali.
PiemēriŠķēps ir sens kaujas ierocis.
2.Sporta rīks mešanai tālumā – samērā garš metāla kāts ar aptinumu vidū un asu galu.
PiemēriMest šķēpu.
Stabili vārdu savienojumiŠķēpa mešana. Šķēpa metējs.
Stabili vārdu savienojumiKrustot šķēpus. Lauzt šķēpus.