šķelt
šķelt šķeļu, šķel, šķeļ, pag. šķēlu transitīvs, darbības vārds
1.Ar sitienu, triecienu panākt, ka (kas) dalās divās vai vairākās atsevišķās daļās.
PiemēriŠķelt ar cirvi malkas pagali uz pusēm.
2.Virzīties (kādā vidē), pārvarot tās pretestību.
PiemēriPeldētājs spēcīgiem vēzieniem šķeļ ezera ūdeni.
3.formā: trešā persona Panākt, būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
PiemēriŠķelt molekulu.
4.Dalīt (ģeometrisku ķermeni) divās vai vairākās daļās.
PiemēriŠķelt konusu ar plakni, kas paralēla konusa pamata plaknei.
5.Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piem., uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
PiemēriŠķelt organizāciju.