ķīķerēt sarunvaloda
ķīķerēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Vērot, skatīties.
PiemēriĶīķerēt ar tālskati.
- Ķīķerēt ar tālskati.
- Un vecaimātei arī nebija pacietības pie veikalu logiem stāvēt. Viņa rāva Billi prom, sacīdama: "Nav ko ķīķerēt! Ne tev kas bijis, ne būs."
Cilme:No viduslejasvācu kiken.