Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
ģērbt
ģērbt ģērbju, ģērb, ģērbj, pag. ģērbu transitīvs, darbības vārds
1.Vilkt (virsū vai nost apģērbu, drēbes).
PiemēriĢērbt mugurā jaku.
1.1.Tērpt (apģērbā).
PiemēriĢērbt bērnu.
1.2.Nodrošināt, apgādāt ar apģērbu.
PiemēriLabi ģērbti cilvēki.