ēnot
ēnot [ȩ̃nuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Atveidot ēnu (piem., zīmējumā).
PiemēriĒnot zīmējumu.
1.2.intransitīvs Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu; ēnoties.
PiemēriZem acīm ēnoja zili loki.
2.Klāt kosmētisko krāsu.
PiemēriĒnot acu plakstiņus.
Stabili vārdu savienojumiĒnot (kādu).