Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
čemurs
čemurs [čȩmùrs] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ziedkopa ar vienu galveno asi, no kuras starveidīgi atiet vienāda garuma sānasis – ziedkāti.
Stabili vārdu savienojumiSalikts čemurs. Vienkāršs čemurs.
2.Augļu, sēklu sakopojums pie viena kāta; ķekars.
PiemēriSarkani brūkleņu čemuri.
3.Kupla, blīvi saaugusi augu vai to daļu kopa; cers.
PiemēriPieneņu čemurs.