čemurs
čemurs [čȩmùrs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ziedkopa ar vienu galveno asi, no kuras starveidīgi atiet vienāda garuma sānasis – ziedkāti.
Stabili vārdu savienojumiSalikts čemurs. Vienkāršs čemurs.
- Salikts čemurs joma: botānika — čemurs, kurā katra ziedkāta galā ir vairāki ziedi.
- Vienkāršs čemurs — joma: botānika čemurs, kurā uz katra kāta ir viens zieds.
2.Augļu, sēklu sakopojums pie viena kāta; ķekars.
PiemēriSarkani brūkleņu čemuri.
- Sarkani brūkleņu čemuri.
3.Kupla, blīvi saaugusi augu vai to daļu kopa; cers.
PiemēriPieneņu čemurs.
- Pieneņu čemurs.
- Grīšļu čemurs ezerā.
- Koka sakņu čemurs.