Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ārs2
ārs [ârs] lietvārds; vīriešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Vieta ārpus telpām.
PiemēriIenākt no āra.
  • Ienākt no āra.
  • Dzīvot pa āru.
2.formā: ģenitīvs Ārējs1.
PiemēriĀra logs.
  • Āra logs.
3.Ārpuse2.
PiemēriDurvis veras uz āru.
  • Durvis veras uz āru.
  • Uz āru izspiedušās acis.
Stabili vārdu savienojumiIzlaužas uz āru.
  • Izlaužas uz āru — saka, ja kas neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
4.poētiska stilistiskā nokrāsa Āre [1].
PiemēriZiedošs ārs.
  • Ziedošs ārs.