zīlēt
zīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
zīlējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ar dažādiem maģiskiem paņēmieniem censties uzzināt (ko, piem., nākotni).
PiemēriJaungada naktī lējām laimes, zīlējām nākotni.
1.1.intransitīvs Lietojot dažādus maģiskus paņēmienus, censties ko uzzināt.
PiemēriMeitenes zīlē ar pīpenēm – mīl vai nemīl.
Stabili vārdu savienojumiZīlēt pēc rokas.
1.2.Minēt (kas notiks); censties (ko) paredzēt; pareģot.
PiemēriStāvu pieturā un zīlēju – autobuss pienāks vai nē.
Stabili vārdu savienojumiZīlēt kafijas biezumos. Zīlēt pēc delnas.