Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
zēģelēt sarunvaloda
zēģelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Burāt.
PiemēriNopirku jahtu, ar ko zēģelēt pa Daugavu.
2.formā: trešā persona Spēcīgi pūst (par vēju).
PiemēriZēģelē ziemīgi auksts vējš.
Cilme:No viduslejasvācu sēgeln ‘burāt’.