zāģēt
zāģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
zāģējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (parasti koku, tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
PiemēriZāģēt mežu.
Stabili vārdu savienojumiZāģēt stigu.
1.1.Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
PiemēriZāģēt ledu.
2.sarunvaloda Spēlēt (parasti stīgu instrumentu).
PiemēriMeitene centīgi zāģēja vijoli.
2.1.sarunvaloda, intransitīvs Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
PiemēriKatru nakti vīrs tā zāģē, ka nevaru aizmigt.
3.sarunvaloda Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., uzmākties kādam, pieprasīt (ko) no kāda, aizskart (kādu).
PiemēriSieva man nepārtraukti kaut ko pārmet jeb, kā tautā saka, zāģē.
Stabili vārdu savienojumiZāģēt nervus (kādam). Zāģēt zaru, uz kura pats sēž.