zvelt
zvelt zveļu, zvel, zveļ, pag. zvēlu intransitīvs, darbības vārds
zvēliens vīriešu dzimte, lietvārds
1.Smagi, spēcīgi sist.
PiemēriZvelt no visa spēka.
2.transitīvs Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
PiemēriSpēkavīrs zvēla mucu uz sāniem.