zvelt
zvelt zveļu, zvel, zveļ, pag. zvēlu darbības vārds; intransitīvs
zvēliens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Smagi, spēcīgi sist.
PiemēriZvelt no visa spēka.
2.transitīvs Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
PiemēriSpēkavīrs zvēla mucu uz sāniem.