zobens
zobens [zuõbȩ̀ns] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Aukstais tuvcīņas ierocis – ciršanai un duršanai paredzēts priekšmets ar samērā garu, taisnu vai izliektu abpusēji vai vienpusēji griezīgu asmeni un rokturi satveršanai, turēšanai.
PiemēriLīks zobens.
Stabili vārdu savienojumiAss kā zobens.
1.1.Tas, kas pēc formas atgādina zobenu.
PiemēriĪrisu zobeni.
2.Paukošanas ierocis ar trapecveida tērauda asmeni un rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
PiemēriPaukošana ar zobenu.
Stabili vārdu savienojumiAr uguni un zobenu. Damokla zobens. Krustot zobenus.