zirdzinieks
zirdzinieks lietvārds; vīriešu dzimte
zirdziniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; cilvēks, kam ir bieža saskare ar zirgiem.
PiemēriVisi zirdzinieki teic, ka zirgi nomierina nervus.
- Visi zirdzinieki teic, ka zirgi nomierina nervus.
- Ar zirga bailēm ir saskāries ikviens zirdzinieks – gan sportisti, gan hobija jātnieki, gan zirgkopēji.
1.1.Cilvēks (piem., karavīrs, sportists), kas jāj uz zirga, arī vada zirga pajūgu.
PiemēriZirdzinieki un kājnieki.
- Zirdzinieki un kājnieki.
- Revolūcijas laikā viņš bija bijis zirdzinieks artilērijas pulkā.
- Vectēvs bija izcils zirdzinieks, konkūra leģenda.