ziemot
ziemot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Uzturēties (kur), kamēr paiet ziema.
PiemēriGliemeži lien zemē ziemot.
- Gliemeži lien zemē ziemot.
- Bites dodas ziemot oktobrī.
- Daļa putnu ierodas Latvijā ziemot no Igaunijas.
- Bezdelīgas ziemo dienvidu puslodē.
- Zalkši ziemo akmeņu krāvumos, dobumos zem ēku drupām vai celmiem.
- Pagājusī sniegiem bagātā ziema bija labvēlīga visiem, kas ziemoja zem sniega.
1.1.Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
PiemēriRozes labi ziemo mūsu klimatā.
- Rozes labi ziemo mūsu klimatā.
- Ziemas kvieši iepriekšējā ziemā slikti ziemoja.