ziemeļbriedis
ziemeļbriedis -ža, dsk. ģen. -žu lietvārds; vīriešu dzimte
Ziemeļu apgabalos (piem., tundrā) izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai pa sniegu piemērotām kājām [Rangifer tarandus].
PiemēriZiemeļbriedis nometis ragus.
- Ziemeļbriedis nometis ragus.
- Ziemeļbrieži nesteidzīgi gremo koku mizas, ķērpjus un sūnas.
- Ziemassvētku vecītis devies ceļā no Lapzemes ziemeļbriežu vilktās kamanās.