Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
ziedoklis
ziedoklis [ziêduôklis] -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Upurēšanas vieta (parasti paaugstinājuma veidā); altāris.
PiemēriAkmens ziedoklis.
1.1.Ziedojums.
PiemēriPienest ziedokļus ugunij.