ziņkārīgs
ziņkārīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
ziņkārīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
ziņkārīgi apstākļa vārds
ziņkārība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
PiemēriBūt ziņkārīgam.
- Būt ziņkārīgam.
- Zēns ir ļoti ziņkārīgs.
- Ziņkārīgi bērni.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriZiņkārīgs skatiens.
- Ziņkārīgs skatiens.
- Ziņkārīgi jautājumi.
1.2.Tāds, kas neatlaidīgi cenšas (ko jaunu, nepazīstamu) aplūkot, iepazīt (par dzīvniekiem).
PiemēriBrieži ziņkārīgi nāk pie žoga.
- Brieži ziņkārīgi nāk pie žoga.
- Ziņkārīgie vāverēni ņem cienastu no apmeklētājiem.
1.3.lietvārda nozīmē; formā: noteiktā galotne Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
PiemēriNegadījuma vietā sapulcējās krietns pulks ziņkārīgo.
- Negadījuma vietā sapulcējās krietns pulks ziņkārīgo.
- Pūce sargā savus mazuļus no ziņkārīgo acīm.
Stabili vārdu savienojumiPlīst (vai) aiz ziņkārības. Plīst (vai) no ziņkārības.
- Plīst (vai) aiz ziņkārības sarunvaloda — būt ļoti ziņkārīgam.
- Plīst (vai) no ziņkārības sarunvaloda — būt ļoti ziņkārīgam.