zeltīt
zeltīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
zeltījums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Pārklāt ar zelta kārtu.
PiemēriRestauratori zeltī gaili un lodi baznīcas torņa galā.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zeltains, iegūst zeltam raksturīgo krāsu, arī mirdzumu.
PiemēriSaule zeltī koku galus.