Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
zaņķis
zaņķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
PiemēriDubļu zaņķis.
  • Dubļu zaņķis.
  • Iebrist slidenā zaņķī.
2.Vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli; amorāla uzvedība, netiklība.
PiemēriIelas zaņķis.
  • Ielas zaņķis.
  • Dzīvoklis pārvērsts zaņķī un bordelī.
  • Narkotiku zaņķis.
  • Viņu pievelk visādi zaņķi – alkohols, krimināli salašņas, netīrība.