Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
zīdīt
zīdīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Ēdināt ar savu pienu no krūts (zīdaini).
PiemēriMāte zīda bērnu.
2.Barot ar savu pienu no pupa (dzīvnieka mazuli).
PiemēriKaķene zīda četrus kaķēnus.