zēģelēt sarunvaloda
zēģelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
2.formā: trešā persona Spēcīgi pūst (par vēju).
PiemēriZēģelē ziemīgi auksts vējš.
Cilme:No viduslejasvācu sēgeln ‘burāt’.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi