Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
zēģelēt sarunvaloda
zēģelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Burāt.
PiemēriNopirku jahtu, ar ko zēģelēt pa Daugavu.
  • Nopirku jahtu, ar ko zēģelēt pa Daugavu.
2.formā: trešā persona Spēcīgi pūst (par vēju).
PiemēriZēģelē ziemīgi auksts vējš.
  • Zēģelē ziemīgi auksts vējš.
  • Pa logu spraugām zēģelē tik ļoti, ka istabu nevar piesildīt.
Cilme:No viduslejasvācu sēgeln ‘burāt’.