Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
vītums
vītums vīriešu dzimte, lietvārds; formā: vienskaitlis
1.Process, rezultāts → vīst1.
PiemēriNolauztie ziedi saules svelmē sāka izdvest vītuma smaržu.
2.Process, rezultāts → vīst2; novecošanās.
PiemēriMazināt sejas vītuma pazīmes.