vējains
vējains -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vējaina -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vējaini apstākļa vārds
1.Tāds, kad pūš vējš (par laikapstākļiem, laikposmu).
PiemēriVējains laiks.
- Vējains laiks.
- Vējaina diena.
- Vējains rudens.
1.1.Tāds, kur pūš vējš (par vietu, teritoriju).
PiemēriVējainākā vieta salā.
- Vējainākā vieta salā.
- Dzīvot vējainā pilsētā.
2.Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējīgs.
PiemēriVējaina būtne.
- Vējaina būtne.
- Viņai patīk vīra vējainā daba.